sestdiena, 2010. gada 5. jūnijs

To pamanīja tikai Čaks.

Tu peldi pa straujo dzīvības straumi nepamanot ne līdzcilvēkus, ne skaistās dabas ainas, ne rūgtos cilvēku pārdzīvojumus, kas kā smaga nasta veļas pār viņu vienkāršajām dzīvēm. Tu redzi tikai sevi un nevēlies redzēt to, kas notiek tev apkārt.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Tad tu atver acis un ieraugi, ka apkārt ir arī cita dzīvība. Tu redzi lietu skaistumu un spēj tās novērtēt. Tu esi paskatījies uz pasauli ar Aleksandra Čaka acīm.

P.S. Starp citu šie citāti ir no mana domraksta un smieklīgākais ir tas, ka skolotāja domāja, ka pirmais citāts ir norakstīts no kādas grāmatas, tādēļ samazināja manu atzīmi. Tas man šķiet diezgan smieklīgi, bet ko nu padarīsi, tā jau ir pagātne.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru