Šis brauciens bija patiešām jauks un pilns patīkamu emociju, bet protams es jau neiztieku bez slimošanas, kā gan citādi, tādēļ piekrācu pilnu istabiņu, apklepoju savus mīļos, bet vismaz neliku pārāk bieži klausīties savā vāvuļošanā, jo balss bija kā akā iekritusi. Arī Lāsmiņai piemetās kaut kāda dīvainība, kura izpaudās temperatūrā un vēdera sāpēs. Auč. Tā nu mēs divas slimnieces un Edgars, Madara, Kristīne[saukta par Simonu] devāmies ceļā un dalījām vienu kajīti. Patiesībā, kajītē drīkst gulēt tikai 4 cilvēki, bet kāda atšķirība, es biju tik labiņa, ka savu mazo gultiņu dalīju ar savu mīļumu un krācu viņam ausī, bet viņš to pārdzīvoja. Varu pastāstīt kā Kristīne kļuva par SImonu. Pavisam vienkārši. Bija radusies kļūda un uz biļetes, iekāpšanas, kartes vai vēl sazin kā viņa bija nodēvēta par Simonu. Tas taču ir tik patīkami, satraukties par to vai tu tiksi uz prāmja vai nē, un Kristīne no visas sirds izbaudīja šo jauko satraukšanos, un pat satraucās par daudz, bet varu pačukstēt, ka pilnīgi sveika un vesela viņa ir atgriezusies no Zviedrijas, varbūt tikai kāds sirms matiņš kaut kur rēgojas.
Sarunas bija diezgan interesantas - par kaijām ar tumšiem stikliem, par Kristīnes paranoju no visa iespējamā un vēl dažādas muļķības. Uzzināju, ka mans mīļotais būtu labs gids, jo pat brīžiem es noticēju viņa pasaciņām, par to, ka mums uzbrūk baltkrievi un, ka mencas vislabāk pārdot ir Krievijā. AR visiem šiem cilvēciņiem bija ļoti jauki un runājot par cilvēciņi, es saprotu, ka man ir paveciens, jo mūziķi ir patiešām jauki, jautri cilvēki. Man patīk atrasties šādā vidē, bet mīļuma klātbūtnē labpār atrastos visu mūžu. Gandrīz visi jaukie cilvēki, kurus pazīstu ir muzikāli un tas jau kaut ko nozīmē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru