pirmdiena, 2010. gada 8. februāris

Laika trūkums organismā.


Gribas tā paņemt siltas tējas krūzi rokās, ietīties mīļotā azotē un pilnīgi ne par ko nedomāt. Vienkārši izbaudīt mirkli un aizmirst visas rūpes, kas nomāc gan manu, gan citu pasauli, bet tas nav iespējams, jo laiks skrien tik ātri, ka nevar tam izsekot līdzi. Liekas, ka tas mani drīz ieraust laika virpulī un aiznesīs desmit gadus uz priekšu.
Gribas vienkārši aizmirst visu, bet tam nav laika, jo ja nedomāšu, kas man jādara tālāk, tad pazaudēšu viegli pazaudējamo laiku un to vairs neatgūšu.
GRIBU IZBAUDĪT LAIKA RATU.

1 komentārs: