Jaukie mirkļi

Ir jauki saņemt no Viņas kaut ko manam vēderam un kaut ko manai dvēselei.
Ir tik jauki ieskatīties Viņa acīs un justies drošībā.
Ir tik jauki, ka Viņš tevi samīļo un negrib laist vaļā.
Ir tik jauki, ka Viņš aizmieg uz tava dīvāna un tu vari viņu vērot.
Ir tik jauki atgriezties un saņemt siltus apskāvienus un stāstus par to, kas noticis.
Ir tik jauki dzīvot, bet drīz es noteikti tā nedomāšu, jo darbi, kas man ir jāizdara, ir pārāk daudz.

Savādi

cik bieži tu atceries par saviem mīļajiem, draugiem un ienaidniekiem?Domas maisās kaut kur tālumā, tuvākajā pagātnē. Es nespēju izdomāt cik daudz laika veltu saviem draugiem un, kurus cilvēkus vispār es varētu saukt šajā vārdā. Es ātri pieķeros, bet pēc cik ilga laika es spēju dot savu uzticību? Pēc cik ilga laika esmu gatava šo jauniegūto draugu samīļot un veltīt viņam kādu siltu vārdu. Man personīgi, ir tik grūti uzticēties. Brīžiem jūtu, ka uzvedos kā ledus gabals, jo nespēju dabūt savas emocijas ārā no sevis, tās tur paliek un iespējams nekad nenonāk pie adresāta.
Un šo visu pārdomājot man gribas laboties, es nevēlos būt auksta, bezsirdīga, es vēlos dot siltumu. Vēlos, bet vai izdosies.