svētdiena, 2009. gada 22. novembris

Aiziet un nekad neatgriezties!

Mums ir dota izvēle, Dievs to mums ir devis, bet ne vienmēr mēs izvēlamies tieši to, kas mums patiešām ir vajadzīgs. Bieži vien mēs nemaz nezinām, ko vēlamies un ko sagaidām no dzīves. Tādā mirklī tu jūties savādi, tu jūties nevajadzīgs un neiederīgs vietā kur atrodies. TU JŪTIES NELAIMĪGS!
Es tik ļoti vēlos aiziet un neatgriezties, aizmirst visu, kas noticis, arī labos brīžus, jo ja es tos neaizmirstu,tad es vēlētos nožēlot, es uzskatītu to par pienākumu, nožēlot to, ko vēlos pamest. Es apzinos, ka es to nespētu atgriezt vairs atpakaļ, bet kāda jēga ir dzīvot un būt nelaimīgam. Es nesaku, ka esmu nelaimīga pavisam, jo man ir kāds saules stariņš, kas manu dzīvi padara priecīgāku, bet ne vienmēr viņš ir blakus, jo tas nav iespējams, bet viņš patiešām nav šīs grūtās izvēles iemesls. Es vienkārši vēlos būt laimīgāka, vismaz mazliet un darīt to, ko vēlos.
Smaga izvēle, smags lēmums un es apzinos, ka mani ne visi vēlēsies atbalstīt. Ir tikai divas iespējas.
Savā ziņā es apskaužu tavu vienkāršo, bet laimīgo dzīvi, Tev ir mūzika, mūzikai esi tu, bet tev neviens neko neuzspiež, neviens nevēlas lai tu dari tā un dari šitā, neviens tevi neplēš uz pusēm. Es gribu dzīvot kā tu, ar brīvu izvēli.